USA – noslēguma daļa

usa flag reduced USA noslēguma daļa

Ir pagājis ļoti ilgs laiks kopš biju Amerikā, bet pēdejais raksts vēl nav tapis. Pieprasījums ir bijis, bet mans izpildījums nē. Tad nu izlēmu pabeigt, lai vismaz šis stāsts būtu nobeigts. Lai atcerētos to kā man gājis izlasīju visus iepriekšējos trīs rakstus ( 1. raksts; 2. raksts; 3. raksts ) par to kā man ir gājis. Atmiņu ir ļoti daudz, atdzīšos, ka mazliet pietrūkst visa tā nezināmā. Tā karstuma ārā, apkārtnes nepazīšana un cita kultūra, tas piedzīvojums, kas bija. Diezvai vēl tāds piedzīvojums vairs sanāks, tomēr gadi jau sāk uzlikt vairāk nopietnības uz pleciem, nāksies piedzīvojumus atstāt vecumdienām.

DSC02286 1024x768 USA noslēguma daļa

Neesmu izstāstījis par piedzīvojumiem Bostonā un mājupceļu. Katru dienu meklējot Bostonas centrā darbu, atrodoties intervijās es tur pavadīju ilgu laiku. No rīta prom, vakarā mājās. Vienu dienu atvēlēju arī Newport’ai. Šī sala ir raksturīga ar to, ka tur Tu varēsi vasaras laikā atrast daudz krievvalodīgos cilvēkus. Daudzi tur brauc pa vasaru piepelnīties. Vieta ir ļoti skaista, pludmale, klintis un daudz lielas mājas. Bagātu cilvēku, skaistas mašīnas. Pilsētiņas ielas man likās maziņas un saspiestas. Tur varēja atrast daudz dažādus vecus veikaliņus, bet pie veikaliņiem gribētos pieminēt, ka veikali ( vismaz tie kurus redzēju ) bija diezgan sliktā kvalitātē. Drēbju izvēle nekāda un vēlme tur ieiet arī īsti nekāda. Toties atlaides lielas.

Šeit ar darbu neveicās, jo nāca jau vasaras beigas un jauni strādajošie cilvēki bija jau pilns. Toties pirms prom braukšanas nostaigāju lielu gabalu gar krastu, apskatīju daudz skaistu māju un mazliet nopeldējos. Vai es gribētu tur dzīvot? Teikšu, ka nē, neskatoties uz lielajām mājām, man gribētos vairāk pilsētu, bet kā atpūtas vieta vai bagātam cilvēkam tur kā vasaras māja noteikti derētu.

DSC02383 1024x768 USA noslēguma daļa

DSC02370 768x1024 USA noslēguma daļa

Atgriežoties Bostonā nebija garstāvoklis no tiem labākajiem, tomēr neizdevās atrast darbu, ja neskaita to, ka man zvanīja pēc pāris dienām, ka varu braukt zivis krāmēta uz kuģa, bet tas tāds nenoteikts darbs, tad kad piezvana.

Turpināju savus meklējumus Bostonā. Nesekmīgi. Lielākā problēma ir tā, ka visi darba devēji sāk dot ziņu kad Tu jau vairs tur neesi. Ar to es gribēju pateikt, ka ja būtu palicis Atlantā tad darbs būtu vai arī ja būtu palicis Bostonā tad arī būtu. Par algām runājot, par administrātora darbu, saņemt zvanus un sagaidīt apmeklētājus vari saņemt vismaz 5LVL stundā, tas ir aptuvenais minimums. ( minimums ir katrā štatā savādāks, bet tiem ir jābūt vismaz ~4,15LVL par stundu ). Ja ej ar lielu pieredzi vai kādu specializētu profesiju tad darba alga ātri kāpj, par vienkāršu darbu, ar specializāciju vari jau pelnīt pat no 12-15LVL par stundu + klāt nāk visas apdrošināšanas, viss, kas pienākās. Ēšana vēljoprojām ir lēta, bet pietiks par to kā tur ir, atgriezīsimies pie tā kā man gāja.

Vienā vakarā kopā ar draugu iedzērām pa glāzītei, līdz tas pasākums beidzās ar to, ka man miera nebija un gribējās ballēties. Sapratu, ka ballīte nekāda, tātad gribu ēst. Cerēju uz ātrajām ēstuvēm, kas ir 15min gājienā no mājās. Domāts, darīts. Botes kājās un ejam. Tālu netiku..kaimiņi ballējās. Kaimiņus nepazīstu, neesmu redzējis, bet tas mani neatturēja doties pie viņiem. Nezinu kāpēc biju uzlicis saulesbrilles kaut ārā bija nakts. Sāku runāties ar vienu puisi, par to no kurienes esmu utt, bet tā kā es neiepatikos meitenei, kas tur dzīvo, viņa teica, ka izsaukšot policiju, uz ko es iedzēris atbildēju, ka esmu krievs un man vienalga! icon biggrin USA noslēguma daļa Neprasiet man kāpēc es tā darīju, gudri nebija. Devos projām, atgriežoties pie sava plāna – ēst! ( P.S. alkāns viņiem nebija, vismaz tā viņi man teica ) Ticis līdz ēstuvēm sapratu, ka ir ciet. Normāls cilvēks dotos mājās, bet ko es? Attapos ejam Bostonas virzienā. Bostona no vietas kur dzīvoju ir ~40min braucienā, bet visu laiku Tu esi piepilsētā, tāpēc nav tā kā Latvijā, ka pa vidu ir neapdzīvoti posmi. Pieķēru sevi stopējam mašīnas..brīnumaini, ka neviens neapstājās, nevar būt, ka nakts un saulesbrilles to ietekmē. plkst. bija ap 2:00. Nez no kurienes uzradās Taxis. ( Taxometri šajā apkārtnē esot reti redzami ja vien kāds neizsaucot ). Teicu, lai ved mani uz Bostonu kur ir ballīte, kur tieku iekšā ( jo tad man bija 20 gadi ) un kur var iedzert un ir meitenes. Aizveda mani. Biju pie kluba.Tagad atlika dabūt naudu no bankomāta (par laimi, nebija jāaizņemas ātrais kredīts internetā). Iedzēris biju gudrs, lai nepazaudētu šo vietu gāju kvartālu apkārt, bankomātu neatradu, bet atradu džeku, kas mani aizveda līdz bankomātam un atveda atpakaļ. ( brīnos, ka pēc visādiem šitādiem piedzīvojumiem esmu vēl dzīvs, gudri tā nav darīt ). Iegāju kluba, samaksāju par ieeju. Mūzika ir, meitenes ir, ballīte ir, bet……alkohols nav! KĀ NAV? Tieši tāds bija mans jautājums bārmenim. Izrādās, ka esot likums, ka MA štatā pēc plkst. diviem vairs alkohola nekur nevar dabūt, pat ne bāros, krogos, restorānos. Neko darīt, dzēru ūdeni. Uz jautājumu kā tad viņi šeit ballējās, bārmenis atbildēja, ka tad, kad bārs esot ciet tad jaunieši parasti sarijoties ripas. To varēja redzēt, jo lielākoties visi džeki cītīgi dejoja bez krekliem. Liela daļa meitenes stāvēja malās. Beidzu ballēties un gāju ārā, lai dotos mājās, bet ko es satieku ārā? Bezpajumtnieku, kurš pārdod alkoholu. Mazajās plastmasas pudelītēs un cigaretes. Nopirku no viņa un sasildījos. No viņa arī uzzināju, ka Tu pat nedrīksti stāvēt ārā ar aizvērtu pudeli pēc plkst. diviem naktī. Parunājoties un uzzinot, ka Taxis, kas stāv pie kluba ir no Krievijas un viņš mākot krieviski gāju runāt, lai ved mājās. Viņa summa 50$ bija par augstu, cerēju nokaulēt uz 20$. To arī izdarīju. Taxis aizveda mani mājās veiksmīgi. Lielāko ceļa daļu gan nogulēju, bet viss beidzās labi. No rīta pamostoties man nebija ne jausmas kur esmu īsti bijis. Vienīgais, kas palīdzeja saprast kluba atrašanos bija kartiņa ko man iedeva ejot prom no kluba. Vēlāk uzzināju, ka tur jaunieši ballejoties un tur varot tikt no 18 gadiem. Piedzīvojums beidzās labi, otreiz vairs tā negribu un neieteiktu kādam tā darīt.

Tālāk viens no notikumiem bija 4.Jūlijs, Amerikā tā ir neatkarības dienas un man paveicās atrasties tieši Bostonā, vietā kur visā valstīt ir lielākā un skaistākā uguņošana. Man izdevās uzņemt pāris video ( no fotokamers, bet ir labi skatāmi ) un pāris bildes. Skaistāku uguņošanu neesmu redzējis. Un tieši Bostonu rāda visā Amerikā un daudzi lido uz Bostonu tikai, lai ieraudzītu šo uguņošanu. Pēc uguņošanas viss cilvēku pūlis pārpilda Bostonas centru. Ielas kļūst grūti izbraucamas. Mašīnas ir daudz, bet visi kustās uz priekšu raiti un korķi neveidojās. Te arī raksts no 4.Julija manā blogā.

DSC023291 1024x768 USA noslēguma daļa

DSC023421 1024x768 USA noslēguma daļa

Viss ir skaisti un jauki, bet manai Vīzai nāca termiņš uz beigām un nē es nedevos ar gandrīz vecu vīzu. Vīza vēl darbojās ilgi, bet tā kā es vairs nedarbojos ar Southwestern kompāniju tad man vīza mainās uz tūrista vīzu. Tā nu pienāca diena, kad nekādi officiāli vairs strādāt nedrīkstēju. Tad nu pirku biļeti mājup. Izlidoju no Bostonas, nosēdos UK, pirmo reizi atrados UK, bet neko izņemot ceļus neredzēju, jo bija jāpārbrauc no vienas lidostas uz otru. Iepriekš nebiju sagatavojies nekādu informāciju par to kā tikšu, tik zināju, ka ir autobuss, lidostā arī visu atradu. Lidostas šajā ziņā ir ļoti labi izveidotas un neko nepalaidīsi garām.

Visvairāk atmiņā palicis labais laiks no Amerikas, virtuļi, saldumi, garšīgās picas, mašīnas ar lieliem motoriem un daudzi draudzīgi cilvēki. Neslēpšu, ka gribu atpakaļ, kaut pēc visa šī atgriežoties LV jutos ļoti labi un USA negribēju redzēt. Pagāja mēnesis un neskatoties uz to, ka viss neizgāja tā kā gribētos es gribu atgriesties. Tā bija mana otrā reize Amerikā, bet zinu, ka ne pēdējā. Ar katru reizi es iepazīstu jaunas vietas, pirmajā reizē New York’a un ceļš uz Kanādu, pēctam Bostonu, bet šoreiz bija daudz vairāk, Dallasa GA, Atlanta GA, Bostona MA, Nashville TN, Newport RI. Guvu ļoti labu pieredzi un piedzīvojumu un ieteiktu visiem doties savā piedzīvojumā, tai nav jābūt Amerikai, galvenais, ka neesi tur bijis un meklē savu piedzīvojumu. Pēc katras vietas paliks kāds draugs un skaistas atmiņas. Ceru, ka patika mani USA stāsti un varbūt kādu iedrošināju uz savu piedzīvojumu.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *