Atskatoties uz Ameriku

Vakar viens cilvēks atgādināja, ka 4.Jun 2010. gadā es aizlidoju prom uz Ameriku. Jau nākamajā dienā es atrados Nashville, TN un gatavojos pilnai nedēļai ar mācībām un trenniņiem. Atskatoties uz šo visu tā vien gribas tur atpakaļ, mocīties, pierast pie karstā laika. Saviem bloga lasītājiem piedāvāju atskatīties uz to, kas notika man esot prom, lai kopā ar mani pakavētos atmiņās.

 

17. Jūnijs – gāja traki un Atskatoties uz Ameriku vēl trakāk – tā es raksturoju īsumā par to, kas notiek atrodoties tur. Karstums grūti izturams un vēl lietus, kas katru dienu nolīst vienreiz, bet vismaz uz tikai ~5minūtēm. Esmu iepazinies ar superīgu ģimeni, kas mums ar kolēģi ( ja varam viņu tā nosaukt ) palīdz ar transportu un jaunu cilvēku iepazīšanu.
Pirmais raksts par Ameriku atrodoties šeit.

 

 

 

DSC02142 e1278976113549 Atskatoties uz Ameriku

Otrais raksts pie Jums atnāk tikai pēc ilga laika, 10.Jūlijs.  Mazliet veicu ieskatu par to kā iesākās manas pirmās nedēļas.  ~12h gaisā un ~7h gaidot lidmašīnu, pirmais šoks par karstumu un intesīvās mācības. Pirmā reize kad esmu viens pats tik tālu prom, ik pa brīdim vien redzot pāris manus draugus un vēlāk viens pats dodoties lielākajā vasaras piedzīvojumā līdz šim. Ir brīži kad gribās atkāpties un vienkārši braukt prom, bet tomēr palieku līdz noteiktam laikam, kad tomēr saprotu, ka kaut kas tomēr nav.. vieta, vai zaudētā uzņēmība, to nu es vairs neuzzināšu, bet varbūt tieši atkāpšanās no tā, kas iesākts deva vasarai tieši labāko asumu? Pirmo rakstu lasi šeit.

 

 

Pēc divām dienām jau esmu izveidojis otru rakstu. Otrais raksts nāk tik pēkšņi, jo esmu pavisam prom no grāmatu tirgošanas un ir mazliet vairāk laika jauna darba meklēšanai, datoram, Amerikas iepazīšanai, bet vēljoprojām ne miņas no izklaidēm. Šoreiz mazliet vairāk pastāstu par to kāda ir mana diena atrodoties tur. 5:59 mosties un 00:00 ej gulēt. Interesanti, ka atrodoties tur man pietika laiks, lai gulētu 6 stundas un jutos labi. Atrodoties Latvijā man brīžiem pat nepietiek ar 8 vai 9 stundām. Jau pirmo reizi atrodoties tur man nebija problēmas ar pamošanos, pilnīgi liekās, ka tā laika josla ir ideāla man.  Atrodoties Latvijā naktī man tieši ieslēdzās labākais laiks, kad kaut ko darīt un tieši tad Amerikā vēl ir diena.. Otro rakstu lasi šeit.

Trešais raksts pie Jums parādās 30.Jūlijā ( kad esmu jau atgriezies mājās ), tātad atkal ir bijis laiks ko uzrakstīt un ir sakrājušās lietas par ko stāstīt. Šajā rakstā jau parādās arī teikumi, ka esmu atpūties, iedzēris 51% Bacardi 151. Mazliet ieskatos tajā, kBostonHarborCruises28 300x76 Atskatoties uz Amerikuas man patika katrā no pilsētām kurā es pabiju, kas man nepatika. Iepazīstinu ar aizliegto vielu cenām un parādu Jūsu acīm kā izskatijās Amerikas Neatkarības dienas svinēšana, uguņošana tika nofilmēta + pievienotas bildes. Kvalitāte nav tā ideālākā, bet ieskatam pietiek. Ideāli, ka sanāca gadīties tieši tajā vietā, Bostonā, kur šie svētki notiek atzīmēti ar vislielāko uguņošanu. Trešo rakstu var lasīt šeit. Par Neatkarības dienu rakstu šeit.

 

Noslēguma raksts parādās tikai 30.Decembrī, saprotams, ka arī tas ir pamatīgākais raksts ar to ko darīju Bostonā, kā man tur gāja un kā es tur ballējos. Nakts vidū uzzinot, ka pēc plkst. 2:00 vairs alkohols netiek tirgots. Protams tas neattiecās uz visiem štatiem, bet cik man zināms tikai MA štatā. Izstāstu arī par to kādas algas ir Amerikā, lai cilvēki saprastu cik tur maksā. Tiek pievienotas arī atlikušās bildes, ko Jums lasītajiem vajadzētu redzēt. Noslēguma rakstu var lasīt šeit. Bet ar to viss nebeidzas. Ir lasītāji, kas atsūta epastu vai sazinās un prasa par vēl tādu galējo, kopējo rakstu par Ameriku. Tad nu tiek izveidots raksts kartes veidā. Kartē tiek parādīts kurp esmu lidojis, kur bijis, kuros datumus un klāt pievienoti foto. Šis raksts ir lasāms šeit.

 

Un tagad, atskatoties uz šo visu, palasot vecos rakstus, atceroties tik daudz lietas. Es pat spēju parādīt kartē tādas lietas kā iepazītie cilvēki. Zinu kur atrodās viena smuka spāņu meitene, spēju parādīt kur dzīvo sieviete, kas agrāk mācījusi vēsturi un kura zināja daudz pastāstīt par Latviju. Ir vēl daudzas vietas par kurām es varētu pastāstīt vienkārši ieskatoties kartē. Pirmo reizi kad draugs, kas jau bija bijis šādā vasaras piedzīvojumā man rādīja karti un teica, ka redz tajā mājā bijis tas un tas, pie sevis es nodomāju kā ir iespējams no tām daudzajām mājām un daudzajiem vienādajiem privātmāju rajoniem atcerēties tieši kādu no mājām un pateikt, kas tur dzīvojis..tagad es to saprotu, jo pat pēc pagājuša gada es skaidri atceros daudzas lietas. Arī tagad tur aizbraucot es zinātu tās taisnās vietas pa ceļiem kur mināmies ar riteņiem, atcerētos garo ceļu uz mājām un cilvēkus kuri palikuši atmiņā, bet tajā pašā laikā es pat nespēju atcerēties dažas lietas, kas notikušas tepat Latvijā pirms nedēļas. Cik daudz gan dažas lietas spēj iespiesties atmiņā tā, ka Tu to nespēj aizmirst. Ja man tagad būtu iespēja atgriezties Amerikā es savā ceļojuma plānā noteikti iekļautu Dallasu, GA kur viss šis ir palicis atmiņā. Es ceru, ka šogad uz ziemas sākumu vai varbūt nākamgad es atkal aizbraukšu tur tālu prom, pāri okeānam un spēšu Jums atkal rakstīt par to ko es tur daru. Vai tā būs atpūta vai kāds darbs ( kuššš par šo icon smile Atskatoties uz Ameriku ) to rādīs laiks. Novēlu vieksmi visiem tiem kuri šoreiz no Southwestern aizlidoja un veido savu vasaras lielāko piedzīvojumi, daudzi no viņiem pirmo reizi, citi jau kuro reizi tur atradušies, bet vienalga katra vasara ir ar ko īpašu un ar ko savādāku.

Amerikas piedzīvojums kartē

Amerikas ceļojums ir atmiņā veljoprojām. Tuvojās jau tas brīdis, kad drīz būs gads, bet vēljoprojām ir cilvēki, kas interesējas par to kā man ir gājis, ko esmu darījis un kur biju. Īsumā, lai atcerētos un varbūt, lai vedinātu Jūs izlasīt manus iepriekšējos rakstus par Ameriku uzrakstīšu, kā tas viss notikās. 4.Junijā izlidoju tur tālumā pāri okenānam, lai meklētu savu vasaras piedzīvojumu kuram jau gatavojos labu laiku iepriekš. Šī nebija mana pirmā reize Amerikā, tāpēc zeme kā tāda mani nebiedēja, tieši otrādi, bija patīkami atgriezties jau zināmās vietās, kā piemēram JFK lidostā. Iziet ārā, siltā saulītē un apkārt daudziem labiem cilvēkiem. Protams ne visi ir labi, bet Amerikāņi daudzi tomēr ir draudzīgi, ja viens pats neesi kārtīgs kretīns un viņus neizmanto sava labuma gūšanai. Devos tur tirgot grāmatas, draugs jau bija iepriekšējo gadu bijis un pierunāja mani doties līdzi. Tā līdzi ņemot arī citus biedrus no Latvijas pirmā nedēļa mācoties Nashville TN štatā pagāja ātri. Pienāca jau brīdis, kad bija jāiet klauvēties pie durvīm un piedāvāt grāmatas. Karstums beidza nost. Man nebija problēmas agri mosties un vēlu iet gulēt, problēmas sagādāja pārvietošanās ar riteni un karstums. Bet šī piedzīvojuma laikā ieguvu daudz jaunus draugus, ieguvu pieredzi, kas bija galvenais, Iemācījos kā izdzīvot vienam, pavisam citā zemē un izdzīvot lielajās Amerikas pilsētās. Paspējis paballēties un pārtraukt tirgoties ar grāmatam un meklēt citu darbu prom citās pilsētās, pašam vēl nezinot par to ko darīšu rīt un par to kā man veiksies. Visā kopumā ņemot piedzīvojums vasarai ir bijis pagaidām lielākais kāds man ir bijis. Ieteiktu katram pieņemt līdzīga veida piedzīvojumus ja vien laiks un finanses to atļauj.

Par to kā man ir gājis var izlasīt šajos rakstos ( sākot ar vecāko rakstu ):

Ceļojuma karti ar aptuvenajām dienā pavadot katrā vietā un pārvietošanos no pilsētas uz pilsētu var apskatīt šajā kartē. Zemāk īss apraksts un pāris bildes. Vairāk bilžu varat apskatīt katrā rakstā.

Kopējā mana ceļojuma karte:

Travellerspoint Travel Community 12989135724841 1024x510 Amerikas piedzīvojums kartēPiedzīvojuma sākums 4.Jun. Pirmās divas pieturas sākot no Cēsīm. Ir Rīga un tālāk lidojums uz Varšavu.

US Trip1 1024x526 Amerikas piedzīvojums kartēPaguļot pāris stundas Varšavā lidoju jau uz New York JFK lidostu.Nosēžoties lidostā pēc ~2h jau izlidoju uz Nashville, TN. Kur paredzēts nedēļu uzturēties.

US Trip2 1024x499 Amerikas piedzīvojums kartēJFK Lidosta

110740225 Amerikas piedzīvojums kartē110740236 Amerikas piedzīvojums kartēPēc nedēļas atrodoties Nashville TN, devos uz Dallas, GA.

US Trip41 1024x633 Amerikas piedzīvojums kartēBildes no Dallasas GA. 17.Jun

 Amerikas piedzīvojums kartē

Pēctam metot mieru Dallasā devos prom uz Atlantu, GA kur arī pavadīju pietiekami laiku. Pēc neveiksmēm tur aizlidoju līdz Bostonai.Vienu dienu no Bostonā pavadītā laika devos uz Rhode Island.

Nosvinēju Neatkarības dienu tur.

DSC02370 768x1024 Amerikas piedzīvojums kartēPēc Bostonas lidojums mājup, pa ceļam nosēžoties UK.

USA – noslēguma daļa

usa flag reduced USA noslēguma daļa

Ir pagājis ļoti ilgs laiks kopš biju Amerikā, bet pēdejais raksts vēl nav tapis. Pieprasījums ir bijis, bet mans izpildījums nē. Tad nu izlēmu pabeigt, lai vismaz šis stāsts būtu nobeigts. Lai atcerētos to kā man gājis izlasīju visus iepriekšējos trīs rakstus ( 1. raksts; 2. raksts; 3. raksts ) par to kā man ir gājis. Atmiņu ir ļoti daudz, atdzīšos, ka mazliet pietrūkst visa tā nezināmā. Tā karstuma ārā, apkārtnes nepazīšana un cita kultūra, tas piedzīvojums, kas bija. Diezvai vēl tāds piedzīvojums vairs sanāks, tomēr gadi jau sāk uzlikt vairāk nopietnības uz pleciem, nāksies piedzīvojumus atstāt vecumdienām.

DSC02286 1024x768 USA noslēguma daļa

Neesmu izstāstījis par piedzīvojumiem Bostonā un mājupceļu. Katru dienu meklējot Bostonas centrā darbu, atrodoties intervijās es tur pavadīju ilgu laiku. No rīta prom, vakarā mājās. Vienu dienu atvēlēju arī Newport’ai. Šī sala ir raksturīga ar to, ka tur Tu varēsi vasaras laikā atrast daudz krievvalodīgos cilvēkus. Daudzi tur brauc pa vasaru piepelnīties. Vieta ir ļoti skaista, pludmale, klintis un daudz lielas mājas. Bagātu cilvēku, skaistas mašīnas. Pilsētiņas ielas man likās maziņas un saspiestas. Tur varēja atrast daudz dažādus vecus veikaliņus, bet pie veikaliņiem gribētos pieminēt, ka veikali ( vismaz tie kurus redzēju ) bija diezgan sliktā kvalitātē. Drēbju izvēle nekāda un vēlme tur ieiet arī īsti nekāda. Toties atlaides lielas.

Šeit ar darbu neveicās, jo nāca jau vasaras beigas un jauni strādajošie cilvēki bija jau pilns. Toties pirms prom braukšanas nostaigāju lielu gabalu gar krastu, apskatīju daudz skaistu māju un mazliet nopeldējos. Vai es gribētu tur dzīvot? Teikšu, ka nē, neskatoties uz lielajām mājām, man gribētos vairāk pilsētu, bet kā atpūtas vieta vai bagātam cilvēkam tur kā vasaras māja noteikti derētu.

DSC02383 1024x768 USA noslēguma daļa

DSC02370 768x1024 USA noslēguma daļa

Atgriežoties Bostonā nebija garstāvoklis no tiem labākajiem, tomēr neizdevās atrast darbu, ja neskaita to, ka man zvanīja pēc pāris dienām, ka varu braukt zivis krāmēta uz kuģa, bet tas tāds nenoteikts darbs, tad kad piezvana.

Turpināju savus meklējumus Bostonā. Nesekmīgi. Lielākā problēma ir tā, ka visi darba devēji sāk dot ziņu kad Tu jau vairs tur neesi. Ar to es gribēju pateikt, ka ja būtu palicis Atlantā tad darbs būtu vai arī ja būtu palicis Bostonā tad arī būtu. Par algām runājot, par administrātora darbu, saņemt zvanus un sagaidīt apmeklētājus vari saņemt vismaz 5LVL stundā, tas ir aptuvenais minimums. ( minimums ir katrā štatā savādāks, bet tiem ir jābūt vismaz ~4,15LVL par stundu ). Ja ej ar lielu pieredzi vai kādu specializētu profesiju tad darba alga ātri kāpj, par vienkāršu darbu, ar specializāciju vari jau pelnīt pat no 12-15LVL par stundu + klāt nāk visas apdrošināšanas, viss, kas pienākās. Ēšana vēljoprojām ir lēta, bet pietiks par to kā tur ir, atgriezīsimies pie tā kā man gāja.

Vienā vakarā kopā ar draugu iedzērām pa glāzītei, līdz tas pasākums beidzās ar to, ka man miera nebija un gribējās ballēties. Sapratu, ka ballīte nekāda, tātad gribu ēst. Cerēju uz ātrajām ēstuvēm, kas ir 15min gājienā no mājās. Domāts, darīts. Botes kājās un ejam. Tālu netiku..kaimiņi ballējās. Kaimiņus nepazīstu, neesmu redzējis, bet tas mani neatturēja doties pie viņiem. Nezinu kāpēc biju uzlicis saulesbrilles kaut ārā bija nakts. Sāku runāties ar vienu puisi, par to no kurienes esmu utt, bet tā kā es neiepatikos meitenei, kas tur dzīvo, viņa teica, ka izsaukšot policiju, uz ko es iedzēris atbildēju, ka esmu krievs un man vienalga! icon biggrin USA noslēguma daļa Neprasiet man kāpēc es tā darīju, gudri nebija. Devos projām, atgriežoties pie sava plāna – ēst! ( P.S. alkāns viņiem nebija, vismaz tā viņi man teica ) Ticis līdz ēstuvēm sapratu, ka ir ciet. Normāls cilvēks dotos mājās, bet ko es? Attapos ejam Bostonas virzienā. Bostona no vietas kur dzīvoju ir ~40min braucienā, bet visu laiku Tu esi piepilsētā, tāpēc nav tā kā Latvijā, ka pa vidu ir neapdzīvoti posmi. Pieķēru sevi stopējam mašīnas..brīnumaini, ka neviens neapstājās, nevar būt, ka nakts un saulesbrilles to ietekmē. plkst. bija ap 2:00. Nez no kurienes uzradās Taxis. ( Taxometri šajā apkārtnē esot reti redzami ja vien kāds neizsaucot ). Teicu, lai ved mani uz Bostonu kur ir ballīte, kur tieku iekšā ( jo tad man bija 20 gadi ) un kur var iedzert un ir meitenes. Aizveda mani. Biju pie kluba.Tagad atlika dabūt naudu no bankomāta (par laimi, nebija jāaizņemas ātrais kredīts internetā). Iedzēris biju gudrs, lai nepazaudētu šo vietu gāju kvartālu apkārt, bankomātu neatradu, bet atradu džeku, kas mani aizveda līdz bankomātam un atveda atpakaļ. ( brīnos, ka pēc visādiem šitādiem piedzīvojumiem esmu vēl dzīvs, gudri tā nav darīt ). Iegāju kluba, samaksāju par ieeju. Mūzika ir, meitenes ir, ballīte ir, bet……alkohols nav! KĀ NAV? Tieši tāds bija mans jautājums bārmenim. Izrādās, ka esot likums, ka MA štatā pēc plkst. diviem vairs alkohola nekur nevar dabūt, pat ne bāros, krogos, restorānos. Neko darīt, dzēru ūdeni. Uz jautājumu kā tad viņi šeit ballējās, bārmenis atbildēja, ka tad, kad bārs esot ciet tad jaunieši parasti sarijoties ripas. To varēja redzēt, jo lielākoties visi džeki cītīgi dejoja bez krekliem. Liela daļa meitenes stāvēja malās. Beidzu ballēties un gāju ārā, lai dotos mājās, bet ko es satieku ārā? Bezpajumtnieku, kurš pārdod alkoholu. Mazajās plastmasas pudelītēs un cigaretes. Nopirku no viņa un sasildījos. No viņa arī uzzināju, ka Tu pat nedrīksti stāvēt ārā ar aizvērtu pudeli pēc plkst. diviem naktī. Parunājoties un uzzinot, ka Taxis, kas stāv pie kluba ir no Krievijas un viņš mākot krieviski gāju runāt, lai ved mājās. Viņa summa 50$ bija par augstu, cerēju nokaulēt uz 20$. To arī izdarīju. Taxis aizveda mani mājās veiksmīgi. Lielāko ceļa daļu gan nogulēju, bet viss beidzās labi. No rīta pamostoties man nebija ne jausmas kur esmu īsti bijis. Vienīgais, kas palīdzeja saprast kluba atrašanos bija kartiņa ko man iedeva ejot prom no kluba. Vēlāk uzzināju, ka tur jaunieši ballejoties un tur varot tikt no 18 gadiem. Piedzīvojums beidzās labi, otreiz vairs tā negribu un neieteiktu kādam tā darīt.

Tālāk viens no notikumiem bija 4.Jūlijs, Amerikā tā ir neatkarības dienas un man paveicās atrasties tieši Bostonā, vietā kur visā valstīt ir lielākā un skaistākā uguņošana. Man izdevās uzņemt pāris video ( no fotokamers, bet ir labi skatāmi ) un pāris bildes. Skaistāku uguņošanu neesmu redzējis. Un tieši Bostonu rāda visā Amerikā un daudzi lido uz Bostonu tikai, lai ieraudzītu šo uguņošanu. Pēc uguņošanas viss cilvēku pūlis pārpilda Bostonas centru. Ielas kļūst grūti izbraucamas. Mašīnas ir daudz, bet visi kustās uz priekšu raiti un korķi neveidojās. Te arī raksts no 4.Julija manā blogā.

DSC023291 1024x768 USA noslēguma daļa

DSC023421 1024x768 USA noslēguma daļa

Viss ir skaisti un jauki, bet manai Vīzai nāca termiņš uz beigām un nē es nedevos ar gandrīz vecu vīzu. Vīza vēl darbojās ilgi, bet tā kā es vairs nedarbojos ar Southwestern kompāniju tad man vīza mainās uz tūrista vīzu. Tā nu pienāca diena, kad nekādi officiāli vairs strādāt nedrīkstēju. Tad nu pirku biļeti mājup. Izlidoju no Bostonas, nosēdos UK, pirmo reizi atrados UK, bet neko izņemot ceļus neredzēju, jo bija jāpārbrauc no vienas lidostas uz otru. Iepriekš nebiju sagatavojies nekādu informāciju par to kā tikšu, tik zināju, ka ir autobuss, lidostā arī visu atradu. Lidostas šajā ziņā ir ļoti labi izveidotas un neko nepalaidīsi garām.

Visvairāk atmiņā palicis labais laiks no Amerikas, virtuļi, saldumi, garšīgās picas, mašīnas ar lieliem motoriem un daudzi draudzīgi cilvēki. Neslēpšu, ka gribu atpakaļ, kaut pēc visa šī atgriežoties LV jutos ļoti labi un USA negribēju redzēt. Pagāja mēnesis un neskatoties uz to, ka viss neizgāja tā kā gribētos es gribu atgriesties. Tā bija mana otrā reize Amerikā, bet zinu, ka ne pēdējā. Ar katru reizi es iepazīstu jaunas vietas, pirmajā reizē New York’a un ceļš uz Kanādu, pēctam Bostonu, bet šoreiz bija daudz vairāk, Dallasa GA, Atlanta GA, Bostona MA, Nashville TN, Newport RI. Guvu ļoti labu pieredzi un piedzīvojumu un ieteiktu visiem doties savā piedzīvojumā, tai nav jābūt Amerikai, galvenais, ka neesi tur bijis un meklē savu piedzīvojumu. Pēc katras vietas paliks kāds draugs un skaistas atmiņas. Ceru, ka patika mani USA stāsti un varbūt kādu iedrošināju uz savu piedzīvojumu.

Par to kā man iet Amerikā – trešā daļa. Dallasa – Atlanta – Bostona

Ja nu izlaidi otro rakstu: links

Tie, kas seko man līdzi Twitterī jau būs uzzinājuši, ka esmu atgriezies Latvijā icon wink Par to kā man iet Amerikā   trešā daļa. Dallasa   Atlanta   Bostona Esmu šeit gandrīz jau divas nedēļas. Tad nu tā, esmu palicis pie ta kā eju prom no “komiksu” tirgošanas. Viss iesākās jau pirmdienā, kad dienas noskaņā, sekojot līdzi savam Igauņu menedžerim nolēmu, ka iešu prom. Par to paziņoju tikai otrdien no rīta. Viņš gan centās mani visādi atrunāt, bet šoreiz biju nelokāms. Sakravāju mantas un devos uz Dallasu. Ritenis, koferis, soma iekrauta taxī. Ierados pie jaukās ģimenes, lai izdomātu kur palikt pa nakti un tad doties uz Atlanu, Georgia. Izlēmām, ka palikšu Holiday Inn, kas atradās netālajā pilsētā. Tur arī tiku nogādāts. Pirmais vakars iesākās ar superīgu miegu un darba meklējumiem.

Tātad, kas man patika no Dallasas un, kas nepatika? Patika pieredze ko guvu, sliktā guļvieta, pēc mīšanās ar riteņiem saprašana, ka par geju noteikti nekļūšu ( icon biggrin Par to kā man iet Amerikā   trešā daļa. Dallasa   Atlanta   Bostona ) , cilvēku laipnība un tas, ka vieta bija interesanta. Mazliet lauki, bet tajā pašā laikā drusku kā pilsēta. Iepazinos ar patīkamu, jauku ģimeni ar kuru noteikti uzturēšu kontaktus. Noteikti nepatika sliktie rajoni, karstums un džeks, kas mūs izmeta no dzīvojamo māju rajona!

Nākamajā rītā jau nolēmu doties uz Atlantu. Uz turieni par ~1,60Ls veda autobuss. Brauciens nebija ilgs, kādas minūtes 40. Nonākot Atlantā pirmo reizi saskāros ar vilcieniem un autobusiem. Nojausma nekāda, tik zināju aptuveni kur man jādodās. Sapratu kā tikt uz vilcienu. Devos uz lidostu, tur atstāju savu koferi un tālāk devos ar Taxi uz norunāto vietu, lai noīrētu istabu. Taxis noplēsa ap 30Ls.. Ja viņš būtu zinājis ceļu mazāk laika būtu pavadījuši, bet ok, es biju apjucis un negribēju strīdēties. Sazvanījos ar David ( Deivids ) kurš man iedeva īrēt istabu par ~45Ls nedēļā. Sava gulta, TV, skapis, kondicionieris. Viss kā nākās, lai paliktu un izgulētos. Tajā pašā mājā vēl dzīvoja 4 nēģeri un tikai viena no tām bija sieviete ( drīzak gan meitene ~2o ) un divi baltie ar kuriem arī tā visnormālāk sapazinos.

Pirmās dienas pavadīju darba meklējumos un saprašanā kā darbojās vilciens,autobusi. Trešajā dienā jau to visu zināju no galvas un jutos kā dzīvojis jau ilgi tur. Varēju bez problēmam nokļūt jebkurā Atlantas rajonā. Darba meklējumus veicu caur Craigslist ( arī to es tagad izprotu ) un izstagājot ātrās ēstuves un citas vietas, kur noderētu džeks no Eiropas. Atlantā es pavadīju ~10 dienas. Pa šo laiku paspēju vienā vakarā pasēdēt kopā ar vienu no baltajiem mājā. Iedzēram Bacardi 151 ar 75%! Kas ir trešais stiprākais dzēriens Amerikā. Parunājām, parādīju krievu reperus un dažas latviešu dziesmas. Mazliet biju šoka, kad iekāpjot vilcienā sieviete man prasa pēc brīža: “-Kādas firmas džinsi man kājās esot? Izskatoties baigi labi.” Pirmo reizi man ārzemēs kāds kaut ko tādu uzprasa. Atlanta kā tāda ļoti liela, bet neko skaistu neapskatīju. Žēl, ka nesanāca laika apskatīt CNN mītni, bija pa ceļam, bet laika pietrūka. To nāksies apskatīt nākošreiz kad būšu Atlantā. Atlanta kā tāda pilna ar melnajiem, man tas netraucēja, citiem varētu traucēt.Interesanti bija, kad gāju kārtot adreses maiņu savam social security, apsargs man prasīja vai neesmu krievs. Uz jautājumu vai es izskatos pēc tāda viņš teica, ka pēdējās dienās daudz krievu nākot.

Atlantā man patika, kā jau Manhetenā, daudz augstu, lielu māju, bet protams Manhetenai nestāv ne tuvu.

Nepatika, tas, ka Atlanta tomēr bija mazliet vairāk nekārtības un daudzi vispār nezin neko apkārt.

P.S. zālīti tur var dabūt par 10$ ap 2g un koku pa kādiem 20$ icon biggrin Par to kā man iet Amerikā   trešā daļa. Dallasa   Atlanta   Bostona tas nenozīmē, ka pirku. Viens no baltajiem agrāk tirgojās, tāpēc uzjautāju par cenām.

Pēc Atlantas aizlidoju uz Bostonu pie ģimenes drauga. Sēžoties ar lidmašīnu likās, ka tūlīt pieskārsimies ūdenim ( ievietošu video ). Biļeti dabūju diezgan lēti, par 120$ + 40$ par koferi. Bostonā atrados jau otro reizi un sāku justies ļoti labi. Draugs sagaidīja, aizbraucām pie viņa uz māju. Apkārtne jau zināma, forši. Pirmās trīs dienas pavadīju uz dīvāna, nekādas vainas, tad iztīrījām no mantām vienu istabu un atlikušo laiku dzīvoju tur. Draugs daudz palīdzēja, izvadāja pa Bostonu. Tur arī apskatīju Neatkarības dienas ugunošanu. Bija ta vērts, nekad mūžā nebiju redzējis tādu uguņošanu. Pēctam iedzērām pa glāzītei, jo cilvēku masas bija vājprātīgas. Devāmies mājās, pa ceļam iebraucot nopirkt virtuļus. ( Virtuļi ir tik niiiiiiiiice icon wink Par to kā man iet Amerikā   trešā daļa. Dallasa   Atlanta   Bostona ) Pēctam atkal pa glāzītei un laiks gulēt. Jauna diena, jaunas iespējas atrast darbu. Ātri sapratu kā darbojās autobusu,vilcienu saraksts un zināju kā un kur nokļūt. Ja esat Bostonā tad noteikti ir jāapskata krastmala. Tur ir ļoti daudz aktivitātes tūristiem. Pirms diviem gadiem mēs tur apskatījām jūras pasauli ( vai kaut ko tādu ) bet šoreiz es atvēlēju 40 minūtes, lai izbrauktu ar Boston Codzilla. Brauciens ir sasodīti labs! Šis zvērs ir aprīkots ar 2,800 zirgspēkiem un spēj sasniegt 70km/h, kas ir diezgan sick. Viņš līkomo, taisa apgriezienus pa 360 un Tu noteikti būsi viss izmircis kāds biju es icon biggrin Par to kā man iet Amerikā   trešā daļa. Dallasa   Atlanta   Bostona jau pēc pirmā līkuma saņēmu kārtīgu ūdens devu.

Vēl būs noslēguma raksts par to kā bez saprašanas, alkohola reibumā devos uz Bostonas klubu un atgriezos Latvijā.

Par to kā man iet Amerikā – otrā daļa

Ja nu izlaidi pirmo rakstu tad te ir links!

Iesākšu ar to, ka pirmajā nedēļā neviens nezināja uz kuru USA daļu katra komanda dosies ( jā, mums bija sadalīts pa komandām ). Katra komanda uzzināja kur dosies ceturtdienas vai piektdienas ( neatceros īsti ) vakarā. Mans menedžeris ( Igaunis ) ieradās ar mapi, lai parādītu kur nu dosimies. Mums trīs džekiem ( es, Igaunis menedzēris un krievs no Latvijas ) dosies uz…uz… Dallasu!!! Es, super, populāra vieta. Skatos kartē, WTF??? Tā nav Dallasa! Man pasaka, ka ir, bet Dallasa Georgia štatā ( Wikipedia ). Ok, vismaz notiek kaut kas jauns un Tu zini kur dosies. Par komandu runājot, pašā sākumā bija doma, ka būšu kopā ar saviem draugiem no Cēsīm, bet nē, pirms braukšanas uz USA mani ielika pie Igauņa. Mūsu komanda bija laba ar to, ka menedžeris ir pieredzējis un tiešām bija labs, bēēēēēt, komandā 8 cilvēki, 6 igauņi un 2 latvieši, bet otrs latvietis ir krievs, kas no angļu valodas saprot tikpat cik no latviešu valodas un viņa paša vārdiem īsti neko. How cool is that???

Ok, nākamais rīts, dodamies ceļā uz Dallasa, ceļā būs jāpavada aptuveni stundas trīs. Pa ceļam piestājām paēst @ Wendy`s. Palaidām garām vietu kur bija jānogriežās tāpēc nācās iepirkt GPS @ Best Buy. Nonācām Dallasā. Menedžeris mūs izmeta ārā Motelī ( Vēlāk es to saucu par Oteli, jo viņš pat īsti nebiji Motelis ). Pateica, lai dodamies tādā un tādā virzienā uz banku un atveram kontu. Samaksājām par divām naktīm 80$ par diviem cilvēkiem, nolikām mantas un devāmies virzienā kurā lika. Karstums neželīgs, ejam pa autoceļu, piezīmēšu, ka Amerikāņi pārsvarā nedomā vispār par gājejiem..un tā mēs gājām minūtes 30 līdz sāku domāt, ka kaut kas nav kārtībā, parasti banku pie šosejas neliek. Nostādinājām mašīnu un sāku jautāt kur ir banka, sieviete pārliecinoši pateica, ka uz otru pusi ( šajā brīdī es galvā sāku lādēties uz menedžeri ). Banka verās ciet plkst 17:00 un laiks tajā brīdī bija ~16:02. Sākām skriet atpakaļ. Nonākot atkal Dallasā gribēju pārliecināties vai tiešām skrienam uz pareizo pusi. Satiktā sieviete teica, ka jā un piedāvājās mūs aizvest. Piekritām. Iepriekš gan sieviete atvainojās par nekārtību mašīnā, bet mums bija vienalga, ka tik ātrāk uz banku, jo ja viņa mūs neaizvestu mēs nepaspētu. Nonācām bankā, bet tā kā viņa pieprasīja pāris lietas kuras mums nebija dabūjām skriet uz Oteli. Atskrējuši atkal uz banku, nelatviskais latvietis atklāja, ka ir aizmirsies vienu lapu Otelī un dabūja skriet atpakaļ. Tajā pašā dienā neko nenokārtojām, jo tieši Regions Bank nebija darbojusies ar tādām lietām, bet pēc brīvdienām visu nokārtojām. Devāmies uz Main Street. Nonākuši tur es draugam jautāju:

-šis būtu pilsētas centrs?

Viņa atbilde: šī nav pilsēta, bet ciems..

es: ok ok, bet šis skaitās centrs? icon biggrin Par to kā man iet Amerikā   otrā daļa

viņš: nūūū, laikam..

Apskatījuši apkārtni devāmies pirmajā Oteļa naktī. Viena liela gulta, mazs TV un skaļšs kondicionieris, kas skan kā V6 motors!!! icon biggrin Par to kā man iet Amerikā   otrā daļa

Nākamā diena iesākās ar māju meklēšanu, kā tas notiek? Klauvē pie katrām durvīm un jautā vai viņi nezin kādu kurš izīrētu istabu man un draugam. Tur es sastapu tiešām jauku ģimene, 4 stāvu ķieģeļu māja, ārpusē Mercedes-Benz, strūklaka un daudz teritorijas. Ģimene tiešām bija jauka, bet tā kā viņiem bija bērni tad negribēja mums dot īrēt, bet viņi palīdzēja daudz savādāk. Ar viņiem kopā arī devāmies pirmajās vakariņas uz meksikāņu restorānu, kārtīgi pieēdāmies. Tad viņi mūs nogādāja atpakaļ uz Oteli, lieki piebilst, ka visi cilvēki izdzirdot Sunset Moteli teica, lai pazūdam no turienes un daudzi vēl neuzzinot, ka mēs tur esam teica, lai no turienes izvairamies. Vēlāk noskaidrojām, ka tas esot Motelis ar daudz narkotikām, alkoholu un neesot tā labākā vieta. Tā jau likās normāli, gulta ir, TV ir ( kaut laikam TV nebija ) duša ar ūdeni ir, bet dvieļi gan nebija un ziepes, kas tur stāvēja izskatījās, ka stāv tur jau kopš Oteļa atvēršanas brīža.

Pateicoties ģimenei ko iepazinu viņi mūs nogādāja līdz divām baznīcām, kur iepazināmies ar daudziem cilvēkiem. Diemžēl vēlamos augļus mums tas nenesa un vienīgo vietu kur dzīvot atrada mūsu menedžeris. Pats labākais — zirgu stallis or something like that..Stulbākais seko vēlāk..tā vieta atrodās 12km no Dallasas. Nācās atrast riteņus, man tas nebija grūti, aizņēmos no ģimenes. Arī komandas biedrs ieguva no viņiem riteni. Tā nu pirmo reizi mūs savāca menedžeris un nogādāja vajadzīgajā vietā. Tā jau vieta laba, miers, pāris zirgi, jauka ģimene, bet tomēr 12km.. No rīta tikām nogādāti pilsētā, lai sāktu iepazīt pilsētu, tad bija jānokļūst aptuveni 30km tālākā vietā.. Ko mēs darījām? Stopējām.. iesākās ar to, ka mums pateica nepareizo virzienu un pateicoties vīrietim kurš apstājās mēs tikam nogādāti vismaz uz pareizā ceļa. Vīrietis tā ap 48 gadiem, iesāka runāt ar to, ka esot apstājies tikai tāpēc, ka esam baltie un parādīja mums ieroci ja nu tomēr mums esot, kas cits prātā.. Tā nu nokļuvuši uz pareizā ceļa devāmies attiecīgajā virzienā. Pēc minūtēm 15 apstājās nākamā mašīna. Viņš mūs nogādāja līdz vajadzīgajai vietai kaut viņam galīgi nebija pa ceļam. Šajā vietā es gribētu teikt, ka daudzi USA tiešām ir draudzīgi un izpalīdzīgi, bet tomēr ir jāuzmanās. Vēlāk izrādījās, ka viņš ir Īrs un nodarbojās ar bruņurupuču glābšanu. Visi tie bruņurupuči kuri tiek notriekti uz ceļa viņš salabo viņiem bruņas kuras esot gluži tādas pašas kā cilvēka kauli. Ja vienas dienas laikā bruņurupucis izdzīvo tad būs dzīvotājs, ja nē tad nē. Process līdz viņu var palaist vaļā esot ļoti ilgs. Uzzinājām, ka bruņurupuči staigā kvadrāta veidā. Viņu visu laiku iet pa vienu vietu un kvadrāta formā. Šis vīrs agrāk esot bijis hipijs, daudz pīpējis zāli un stopējis pa visu USA, kur vien acis rāda. Interesants vīrs, tiešām. Pēc šīs dienas meetinga ar menedžeri devāmies mājās. Nākamā diena jau bija darba diena. Sākām tirgot grāmatas…fuj,sākām rādīt grāmatas, jo neviens neko nenopirka, manā gadījumā visu nedēļu un nākošo pusi nedēļas.. Vakarā devos uz veikalu, lai nopirktu kreklus un šortus, varbūt riteni, bet komandas biedrs devās ģimenei uzjautāt riteni. Es atkal sarunājis taksometru pa lēto devos uz veikalu un no veikala uz mājām. Mums gultā ir jāatrodās 22:00 es ap to laiku biju mājās, bet komandasbiedrs ( aizmirsu pateikt, ka viņa vārds ir Sergejs ) tātad Sergejs ieradās pēc 00:00 un arī tikai tāpēc, ka pie sievetes kuras dzīvojām izstāstīja citiem cilvēkiem kur atrodamies un tā Sergejs tika nogādāts mājās ( viņš nebija diezko gudrs un nevarēja atcerēties ceļu kur dzīvojām kaut tas bija viegls ).

Jauna diena, jaunas iespējas, sākām atkal rādīt grāmatas, diena grūta, daudz karstuma.. vakarā kopā devāmies ar riteņiem ( savu arī aizņēmos no ģimenes ) mājās, ceļu atcerējos, bet trakākais, ka ceļā pavadījām ~2h, daudz kalnu pa kuriem vakarā jau uzmīties nevar un ārā liela tumsa. Brauciens arī diezko foršs nav, garām brauc mašīnas, jo tā bija šoseja, viss ko Tu redzi ir baltā līnija un pusmetru no Tevis garām brauc Amerikāņi kuri liela daļa nemāk braukt.. Bet nekas, drusku pirms 00:00 bijām mājās, paēdām, iegājām dušā, gājām gulēt.. 5:59 atkal augšā. Visa nedēļa tā arī turpinājās, nekā pārdota, tikai karstums ir katru dienu Tu nominies virs 30km.

Otro daļu nobeigšu un nākošreiz rakstīšu par to kā izdomāju beigt šo “komiksu” tirgošanu un doties laimi meklēt citur. Vēlāk arī sekos liels alkohola reibums Bostonā un par to kā džeki dejo bez krekliem un pēc plkst 2:00 naktī Masačūsetā vairs nepārdod alkoholu.. Gaidiet nākamo rakstu.

Mazliet vairāk par to kā man iet un ko es daru Amerikā

Šis būs mans pirmais garais raksts par to kā man iet USA. Ierados USA tirgot “komiksus” ( saistībā ar Southwestern tirgot mācību līdzekļus – grāmatas, diskus ). 4.Jūnijā izlidoju no Rīgas un nosēdos Varšavā, Polijā. Tur 5 stundas nācās sagaidīt lidmašīnu un doties garajā lidojumā uz USA. Sagadījās tā, ka blakus sēdēja meitene, kas no Polijas arī devās vasaras piedzīvojumā, bet ne “komiksu” tirgošanā. Lidojums bija labs, nolaišanās bija New Yorkā. Patīkami ieiet lidostā kura ir milzīga, bet Tu jau esi tur bijis. Izgāju ārā, sazvanījos ar latviešiem un devos tālāk uz Delta Airlines, lai tiktu uz Nashville, TN. Biju ar smaidu sejā, kaut bija karstāks nekā gaidīts. Pēc 2 stundu lidojuma nolaidos Nashville, TN. Tas lidojums piebeidza mani un spēki bija izzuduši. Man bija jānokļūst līdz rezervētajai istabiņai viesnīcā, bet tā vietā es paņēmu ne īsto busiņu un izvizinājos pa stāvietu un sāku no jauna. Sameklēju taksometru, kas mani nogādāja tur. Izkāpjot no taksometra mani jau sagaidīja Skosis ( Jānis Bruno Ozoliņš ) un teica, ka jābrauc uz Holiday Inn, kur lielākoties visi nummuriņi ir rezervēti SW. Pateicām, ka nelietosim istabu manā rezervētajā viesnīcā un devāmies prom. Skosis jau bija atbraucis ar pirmajā gadā iegūto autiņu tirgojot “komiksus”. Nobraucot pāris metrus jau smējāmies cik slikti mašīna turas uz ceļa, bet motors ir kā jaunam BMW icon biggrin Mazliet vairāk par to kā man iet un ko es daru Amerikā Ieejot Holiday Inn pamanīju ļoti daudz cilvēkus, kas gāja pieteikties sarakstam pie SW. Daudzi ieradušies no Lietuvas, Igaunijas, Latviešu tā mazāk. Atvadījos no Skoša un norunājām tikties no rīta, tikmēr es gaidīju savu kārtu, kas likās nekad nepienākam pateicoties lielajai rindai un nogurumam. Tāpēc izlēmu tā vietā, lai gulētu ar vēl trīs nezināmiem cilvēkiem es paņemšu vienai naktij sev istabiņu un atpūtīšos. Pēc dušas nonākot un piesakoties, ka esmu ieradies uzzināju, ka neesmu nemaz sarakstā. Nekas, devos pie TV un gulēt.

  • Diena bija beigusies. ~12 stundas gaisā un ~7 stundas lidostās darīja savu un gulēju uzreiz.
  • Biju izbrīnīts par karstumu vēlu vakarā ( ~22:00 )

Nākošajā rītā 5. Jūnijā no rīta neatradu Skosi, bet atradu jau citus draugu no Cēsīm, Miķeli un vēlvienu latvieti.

Dienas plāns:

  • Sadabūt man istabu
  • Apskatīt kompāniju
  • Nokļūt līdz veikalam un nopirkt visai nedēļai ēdamo. Iepriekš nebiju pircis ēdamo uz nedēļu tāpēc nezināju cik daudz man reāli ko vajaga un visu laiku domāju, ka ja varēju vienmēr tikt uz veikalu tad, lai kāpēc arī netiktu nedēļas vidū.

Sagaidīju Skosi un sadabūjām man istabiņu kur dzīvot, kopā ar draugiem no Cēsīm, kuri ieradīsies vakarā – Žaks, MiniMii.

– Kā dosimies uz veikalu? -Ar kājām. – ok, cik tālu veikals? – ai, tepat,5min gājienā.

5min tak nav nekas, ejam. Devāmies uz veikalu, bet 5min vietā bija minūtes 20, otram latvietiem ar laika rēķināšanu neiet icon biggrin Mazliet vairāk par to kā man iet un ko es daru Amerikā Tam visam klāt bija mežonīgs karstums ~30C. Krekls tika novilkts pēc pirmajām 5 minūtēm. Otra lieta, Amerikāņi nemaz nav izveidojuši gājēju celiņus, sooo, iznāk iet pa ceļa malu, kas nav diezko forši, jo lielākoties katra piektā mašīna uzpīpina vai nobrauc Tev gar pašu malu garām. Veikalā ierodoties pirmais, kas prātā: ŪDENS!!! Padzēros un centos saprast ko man vajaga. Nopirku ābolus, burkānus, maizi, desu, sieru un vēl sīkumus. Devāmies atpakaļ, tikpat karsts ārā, nekas nav mainījies. Papildus tam visam uznāca mazas lietus lāses kuras nedeva nekādu atvēsinājumu.

Tālākā nedēļa sekoja mācoties “Sales Talk” klausoties daudzus labus runātājus un trennējoties. Katru dienu karstumā, skrienot ar somām no plkst 5:59 rītā līdz 22:00 vakarā.

Rakstu mazliet saīsināju, lai tomēr kāds viņu arī izlasītu, savādāk es vienīgais zināšu ko esmu uzrakstījis. Drīz taps arī tālākie notikumi, sekojiet līdz icon smile Mazliet vairāk par to kā man iet un ko es daru Amerikā